Bibliotēka “Libris”
10. novembrī, kā jau katru gadu, tiek svinēta Mārtiņdiena. Šogad devāmies uz bibliotēku “Libris”, lai tur ieskandinātu šos svētkus. Skolēni iepazinās ar Mārtiņdienas vēsturi, kuru salīdzināja ar mūsdienu Helovīniem. Kopā tika minētas mīklas, lasītas tautasdziesmas un veidotas sejas maskas no papīra. Vērojām arī laikapstākļus pēc senajiem ticējumiem.
Bibliotēka “Varavīksne”
Septembrī, kā ierasts, notiek dzejas dienas visā Latvijā. Šogad devāmies uz bibliotēku “Varavīksne”, lai iepazītos ar Jāzepa Osmaņa personību un viņa daiļrades darbiem. Skolēni iepazina pašu bibliotēku un pēc tam klausījās dzejas lasījumus, kuros paši arī iesaistījās. Noslēgumā kopā tika veidots labo domu koks. Skolēni pirms tam bija sagatavojuši dažādus darbiņus ar Jāzepa Osmaņa dzejoļu vārdiem. Bija sagatavots arī priekšnesums.
Skolas gads ir klāt!
1.septembrī mēs atkal satikāmies! Šogad izveidotas 10 cerību klases. Skolotājas Aijas un Jeļenas klasēs šogad mācības uzsāka 10 pirmklasnieki: 2 meitenes un 8 zēni! Lai arī bērni vēl ir mazi, bet ļoti čakli un zinātkāri. Pirmklasnieki jau iepazinušies ar skolu un tuvāko apkārtni; pabijuši Dabas mājā pie Liepājas ezera un sākuši pētīt augus un dzīvniekus.
Kā jau ražas laikā pieņemts, septembra beigās visi skolēni piedalījās iztēles darbnīcās un izveidoja izstādi “Patisonu parāde”. Vai Tu zini, kas ir patisons? Vai Tu vari izstādē atrast gudro Pūci, brāļus Gliemežus un Dižgalvi?
Zīmējumu konkurss Sibīrijas bērni
Konkursā tika iesniegti kopumā 439 gleznojumi un zīmējumi visās vecuma grupās. Tika iesniegti arī darbi no mūsu skolas. Izglītojamie kopā ar skolotājiem pārrunāja Sibīrijas stāstu, ko pēc tam attēloja savos darbos.
Žūrija par bērnu darbiem saka tā - visvairāk uzrunā nepastarpināta emocionalitāte, drošs “rokraksts” un kompozīcija, kuras pārliecinātspēja slēpjas patiesā vēlmē sev pašam skaidrāk izstāstīt “Sibīrijas stāstu”. Vērtējot darbus ne pirmo gadu, atkārtoti jāatzīst, ka visatbruņojošāk uzrunā jaunākās un vidējās grupas bērnu iesniegtie darbi. Tur dalībnieku vēl nav pārņēmušas paralizējošās bailes uzzīmēt kādu “nepareizu” roku, kāju vai degunu, bet galvenais ir pašam iejusties notikuma “ādā”, kas paver dzīvu izteiksmes ekspresiju.
